Atpakaļ uz blogu
Pagājušajā nedēļas nogalē es spēlēju lāzertagu. Kopš noskatījos seriālu “Kā es satiku jūsu māti”, esmu gribējis izmēģināt šo Bārnija mīļāko nodrobi. Salīdzinot ar peintbolu, tā vairāk ir bērnu spēle, taču ir diezgan interesanti, ko var iemācīties par biznesu, skraidot pa tumsu ar lāzera ieroci.
Interesants fakts par lāzertagu ir dažādie spēles režīmi. Ar katru režīmu mainās noskaņa telpā, mūzika un tiek pievienotas dažādas īpašas funkcijas. Tāpat mainās telpas tumsas pakāpe un spēlētāju redzamība, un ne vienmēr ir skaidrs, kurš kurā komandā spēlē.
Mūsu arēnā bija divas redzamības versijas – Tron un Swat. “Tron” režīmā gaisma ir ieslēgta un spēlētāji skaidri spīd savās krāsās, tas vienkārši izskatās kā filmā Tron. Savukārt “Swat” režīmā valda pilnīga tumsa. Spēlētāji tikai ik pa laikam nozibsnī, un drīkst izmantot tikai savu lukturīti. Tu neredzi, ar ko kopā spēlē, kur kurš atrodas un parasti pat to, kurš tevi sašāva. Tas man spēcīgi atgādina to, kurp virzās tirgus gandrīz katrā segmentā.
Kāds tam sakars ar biznesu?
Kādreiz bizness bija “Tron” režīmā – bija skaidrs, kas ir konkurenti, kāda ir viņu pozicionēšana un kādos ciklos notiek viņu kampaņas. Piemēram, bija tikai daži alus zīmoli no dažām labi zināmām alus darītavām. Tā arī bija konkurence – viss bija ļoti skaidrs un vienkāršs. Taču tad parādījās radleri, sidri, IPA, eli, mikrobrūvētavas, privātie zīmoli… Tirgu vairs neierobežo ne plauktu izmērs, ne fiziskās robežas, jo interneta veikalos var būt miljoniem alus zīmolu. Un konkurence nav tikai citi zīmoli, bet arī vīns, kokteiļi, bezalkoholiskie dzērieni. Tāpēc ir daudz grūtāk saprast, kā izskatās tirgus un kurp tas virzās. Un līdz ar to bizness būtībā ir pārgājis uz “Swat” režīmu.
Kā uzvarēt spēli, kad praktiski nekas nav redzams?
“Tron” režīmā, kur viss ir redzams, var veiksmīgi izmantot vairākas stratēģijas. Virzīties uz priekšu kopā, kontrolēt pretinieku kustības vai paslēpties vienā pozīcijā un darboties kā snaiperim. Tas pats ir biznesā – inovēt kopā ar konkurentiem, piedāvāt labāku cenu vai ieņemt stabilu vietu tirgū, pateicoties patentam vai citām priekšrocībām (labāka loģistika, labākas tirdzniecības vietas, spēcīgs zīmols utt.).
“Swat” režīmā (kad ir pilnīga tumsa un pretiniekus tikko var pamanīt) ir tikai viena uzvarētāja stratēģija – turpināt kustēties un šaut uz visu. Tieši tāpat kā biznesā – uzskatīt ikvienu par konkurentu un nekad nepārtraukt inovācijas. Vienīgais mērķis ir trāpīt mērķī – tajā, ko cilvēki vēlas.
Ja zīmols paliek uz vietas, to var viegli nokopēt, apsteigt vai arī cilvēkiem tas pārstās rūpēt, jo pasaule pastāvīgi mainās.
Lielisks piemērs ir Nokia. Vai jūs domājat, ka viņu vadītāji 2007. gadā uzskatīja Apple, Google vai Samsung par konkurentiem? Es nedomāju, ka viņiem pat prātā ienāca, ka viņi vairs nespēlē “Tron” ar Sony-Ericsson un Motorola, bet atrodas “Swat” arēnā. Kad gaismas atkal ieslēdzās, spēle viņiem jau bija beigusies.
Lāzertaga arēna man atvēra acis. Iesaku aiziet uzspēlēt un izmēģināt dažādos spēles režīmus. Ja arī neko negūsiet biznesam, tad vismaz būsiet jautri pavadījuši laiku. Tieši tāpat kā Bārnijs Stinsons.
