“Touch grass” ir interneta slengs, kas aicina kādu doties bezsaistē un pieredzēt realitāti. Šo frāzi parasti adresē cilvēkiem, kuri ir “hroniski tiešsaistē” — pārmērīgi iegrimuši interneta diskusijās, tendencēs vai drāmās —, norādot, ka viņiem ir laiks atkāpties no ekrāniem un atkal sazināties ar reālo pasauli. Tā ieguva milzu popularitāti COVID-19 pandēmijas laikā, kad cilvēki pavadīja ilgu laiku telpās, un kopš tā laika ir kļuvusi par ierastu atbildi jebkuram, kurš šķiet pārāk iegrimis interneta kultūrā.
Tas ir humora pilns (lai gan dažreiz ass) veids, kā pateikt, ka tu pavadi pārāk daudz laika tiešsaistē un nepietiekami daudz laika realitātē. Frāze sevī ietver kritiku — tu esi tik ļoti aizrāvies ar interneta kultūru vai digitālo drāmu, ka esi zaudējis perspektīvu par to, kas ir patiešām svarīgi. Tā nav burtiska pavēle iet ārā; tas ir aicinājums atslēgties un koncentrēties uz bezsaistes pasauli.
“Touch grass” lietojums strauji pieauga pandēmijas laikā, kad ekrāna laiks lielākajai daļai kļuva neizbēgams. Sociālie mediji, spēles, straumēšana un darbs tiešsaistē izdzēsa robežu starp nepieciešamo un pārmērīgo interneta lietošanu. Frāze kļuva par kultūras saīsinājumu, lai norādītu uz absurdumu, ko rada pārlieka aizraušanās ar interneta strīdiem, slavenību tenkām vai nišas drāmām, kamēr ārpusē rit īstā dzīve.
Jūs to redzēsiet komentāros, atbildēs un ierakstos kā ātru noraidījumu. Kāds izsaka asu argumentu par slavenību, dalās ar nepopulāru viedokli vai iesaistās Twitter drāmā — un kāds atbild ar “touch grass”. Tas ir kļuvis par mēmu atbildi interneta kultūrā, reizēm patiesu, reizēm tikai komisku. Frāze ir attīstījusies no apvainojuma līdz pašironiskam jokam; cilvēki tagad to lieto pret sevi, kad saprot, ka pavada pārāk daudz laika, ritinot barotni.
Ne obligāti. Lai gan frāze sākās kā nievājošs iebildums, to arvien biežāk lieto ar pašironisku humoru. Cilvēki joko, ka viņiem vajag “touch grass”, kad pieķer sevi pie bezmērķīgas ritināšanas (doom-scrolling) vai apsēstības ar tiešsaistes tendencēm. Sarunas par garīgo veselību saistībā ar ekrāna laiku ir piešķīrušas frāzei vieglāku, atbalstošāku toni — drīzāk kā draudzīgu pamudinājumu, nevis bargu kritiku.
Atpakaļ uz vārdnīcu